PLAKNE definīcija Latviešu valodā:

PLAKNE

sieviešu dzimte

  • 1

    Plakana, līdzena virsma.

    • Slīpa plakne

  • 2

    Matemātikā – virsma, kas satur taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.

    • Plaknes figūras
    • Plaknes trigonometrija
    • Divu plakņu šķelšanās līnija