PIEVILT definīcija Latviešu valodā:

PIEVILT

pārejošs darbības vārds-viļu, -vil, -viļ

  • 1

    Viļot, maldinot (kādu), panākt, ka (viņš) notic, arī būt par cēloni, ka nepiepildās (kāda) cerības, nodoms; piemānīt, piekrāpt.

    • Pievilt kādu, neizpildot solījumu