PIEĶERTIES definīcija Latviešu valodā:

PIEĶERTIES

  • 1

    Ķeroties (pie kā), satvert (to), piem., lai pieturētos.

    • Pieķerties pie margām
    • Pieķerties kādam pie rokas

  • 2

    3. pers Pielipt (pie kā), ieķerties (kur).

    • Dadži pieķērušies pie drēbēm

  • 3

    Justies garīgi cieši saistītam (ar ko), izjust sirsnību, tuvību; iemīlēt (ko).

    • Pieķerties draugam ar visu sirdi
    • Suns pieķēries savam saimniekam
    • Pieķerties savam darbam