PIECELTIES definīcija Latviešu valodā:
PIECELTIES
-ceļos, -cēlos, -celies, -ceļas
- 1
Nostāties stāvus (parasti no sēdus vai guļus stāvokļa); ieņemt vertikālu stāvokli; novietoties (sēdus no guļus stāvokļa).
- Piecelties no krēsla, no sola
- Piecelties no galda
- Piecelties kājās
- Lācis piecēlies uz pakaļkājām
- Godināt mirušā piemiņu pieceļoties
- Slimnieks piecēlās sēdus
- 2
Uzcelties (pēc miega).
- Bērni jau piecēlušies