PIECELTIES definīcija Latviešu valodā:

-ceļos, -cēlos, -celies, -ceļas

• 1

  Nostāties stāvus (parasti no sēdus vai guļus stāvokļa); ieņemt vertikālu stāvokli; novietoties (sēdus no guļus stāvokļa).

  • Piecelties no krēsla, no sola
  • Piecelties no galda
  • Piecelties kājās
  • Lācis piecēlies uz pakaļkājām
  • Godināt mirušā piemiņu pieceļoties
  • Slimnieks piecēlās sēdus

• 2

  Uzcelties (pēc miega).

  • Bērni jau piecēlušies