PIE- definīcija Latviešu valodā:
PIE-
priedēklis
- 1
savienojumā ar lietv Norāda uz vietu, kas atrodas tuvu vai (pilnīgi) klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
- Piekraste, piepilsēta, pierobeža
- Piejūras (zemiene)
- 2
savienojumā ar darb Norāda uz darbības virzību kam klāt, tuvāk.
- Piebraukt (pie mājas), pieplakt (pie zemes), pievirzīt
- 3
savienojumā ar darb Norāda, ka kas tiek pievienots vai pievienojas (kam klāt).
- Piebalsot, pieliet (ūdeni klāt), pierakstīt (dažas rindas)
- 4
savienojumā ar darb Norāda uz pakāpenisku darbības kāpinājumu.
- Pieaugt (dalībnieku skaitam)
- 5
savienojumā ar darb Norāda, ka darbības rezultātā kas kļūst pilns vai kas rodas lielā daudzumā, lielā mērā.
- Piebērt (bedri), pierakstīt (kladi), pieskaldīt (pilnu šķūnīti malkas)
- Pieadīt (kaudzi cimdu), pieaust (baķiem audeklu), pielasīt (daudz ogu)
- 6
savienojumā ar darb Norāda, ka darbība noris, tiek veikta nelielā apjomā, nelielā mērā, ar nelielu intensitāti, arī nepilnīgi.
- Pielāpīt (drēbes), piesarkt, pierimt
- 7
savienojumā ar darb Norāda uz darbības pabeigtību.
- Piecelties, pieņemt (darbā)