PIE- definīcija Latviešu valodā:

PIE-

priedēklis

  • 1

    savienojumā ar lietv Norāda uz vietu, kas atrodas tuvu vai (pilnīgi) klāt tam, ko izsaka pamatvārds.

    • Piekraste, piepilsēta, pierobeža
    • Piejūras (zemiene)

  • 2

    savienojumā ar darb Norāda uz darbības virzību kam klāt, tuvāk.

    • Piebraukt (pie mājas), pieplakt (pie zemes), pievirzīt

  • 3

    savienojumā ar darb Norāda, ka kas tiek pievienots vai pievienojas (kam klāt).

    • Piebalsot, pieliet (ūdeni klāt), pierakstīt (dažas rindas)

  • 4

    savienojumā ar darb Norāda uz pakāpenisku darbības kāpinājumu.

    • Pieaugt (dalībnieku skaitam)

  • 5

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbības rezultātā kas kļūst pilns vai kas rodas lielā daudzumā, lielā mērā.

    • Piebērt (bedri), pierakstīt (kladi), pieskaldīt (pilnu šķūnīti malkas)
    • Pieadīt (kaudzi cimdu), pieaust (baķiem audeklu), pielasīt (daudz ogu)

  • 6

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbība noris, tiek veikta nelielā apjomā, nelielā mērā, ar nelielu intensitāti, arī nepilnīgi.

    • Pielāpīt (drēbes), piesarkt, pierimt

  • 7

    savienojumā ar darb Norāda uz darbības pabeigtību.

    • Piecelties, pieņemt (darbā)