PIE- definīcija Latviešu valodā:

priedēklis

• 1

  savienojumā ar lietv Norāda uz vietu, kas atrodas tuvu vai (pilnīgi) klāt tam, ko izsaka pamatvārds.

  • Piekraste, piepilsēta, pierobeža
  • Piejūras (zemiene)

• 2

  savienojumā ar darb Norāda uz darbības virzību kam klāt, tuvāk.

  • Piebraukt (pie mājas), pieplakt (pie zemes), pievirzīt

• 3

  savienojumā ar darb Norāda, ka kas tiek pievienots vai pievienojas (kam klāt).

  • Piebalsot, pieliet (ūdeni klāt), pierakstīt (dažas rindas)

• 4

  savienojumā ar darb Norāda uz pakāpenisku darbības kāpinājumu.

  • Pieaugt (dalībnieku skaitam)

• 5

  savienojumā ar darb Norāda, ka darbības rezultātā kas kļūst pilns vai kas rodas lielā daudzumā, lielā mērā.

  • Piebērt (bedri), pierakstīt (kladi), pieskaldīt (pilnu šķūnīti malkas)
  • Pieadīt (kaudzi cimdu), pieaust (baķiem audeklu), pielasīt (daudz ogu)

• 6

  savienojumā ar darb Norāda, ka darbība noris, tiek veikta nelielā apjomā, nelielā mērā, ar nelielu intensitāti, arī nepilnīgi.

  • Pielāpīt (drēbes), piesarkt, pierimt

• 7

  savienojumā ar darb Norāda uz darbības pabeigtību.

  • Piecelties, pieņemt (darbā)