PATEICĪBA definīcija Latviešu valodā:

PATEICĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Jūtas, attieksme, kas izpaužas sirsnībā, laipnībā, gatavībā atlīdzināt (kādam) par ko labu (piem., palīdzību).

    • Pateicības pilna sirds
    • Izjust pateicību
    • Esmu jums daudz pateicības parādā
    • Pateicības vārdi, vēstule

  • 2

    Apbalvojums – oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, pateikts paldies par to.

    • Pateicības raksts
    • Direktora pavēlē izteikta pateicība