PARKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

PARKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt īsus, vienveidīgus trokšņus, kādi dzirdami, piem., kam cietam birstot uz koka virsmas; atskanēt šādam troksnim.

    • Meža pīles parkšķ
    • Mopēda motors parkšķ aiz loga