PAREIZTICĪGS definīcija Latviešu valodā:

PAREIZTICĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas kristīts pareizticībā.

    • Pareizticīgie iedzīvotāji

  • 2

    ar not. galotni, lietv. nozīmē pareizticīgais v.; pareizticīgā s. Pareizticīgs cilvēks.