PALAIST definīcija Latviešu valodā:

PALAIST

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pārstāt turēt (ko); padarīt vaļīgāku (ko savilktu, nostieptu).

    • Palaist virves galu
    • Palaist mātes roku
    • Palaist siksnu vaļīgāk

  • 2

    Atļaut iet, doties (kur, kādā virzienā, uz kurieni); atbrīvot (ko piesietu, arī iesprostotu, sagūstītu), atbrīvot no kādām saistībām un ļaut doties projām.

    • Palaist kādu savā vietā
    • Palaist garām pretimnācēju
    • Palaist meitenes pa priekšu
    • Palaist bērnus pastaigāties
    • Palaist bērnu vienu uz ielas
    • Palaist lopus līdz mežmalai
    • Palaist suni no ķēdes
    • Palaist ķīlnieku brīvībā
    • Palaist skolēnus no nodarbībām
    • pārnesta nozīme Palaist skatu visapkārt

  • 3

    Iedarbināt; panākt, ka sāk virzīties, plūst u. tml.

    • Palaist motoru
    • Palaist raķeti
    • Palaist plostu pa straumi
    • Bērni palaiduši pūķi
    • Palaist ūdeni no krāna

  • 4

    Panākt, ka pavirzās; padarīt (garāku, platāku).

    • Palaist virves galu zemāk
    • Palaist aizkaru uz leju
    • Palaist svārkus garākus, platākus

  • 5

    Ļaut, arī likt iet, virzīties (kādā veidā).

    • Palaist zirgu rikšos, soļos

  • 6

    Izplatīt (ziņas, runas).

    • Palaist baumas, valodas

  • 7

    savienojumā ar «garām» Atstāt neizmantotu, novēlot; arī nepamanīt.

    • Palaist garām izdevību
    • Palaist garām labāko pļaujas laiku
    • Palaist garām radio koncertu