ORBĪTA definīcija Latviešu valodā:

ORBĪTA

sieviešu dzimte

  • 1

    Debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.

    • Zemes orbīta
    • Marsa orbīta
    • Ievadīt orbītā starpplanētu kuģi

  • 2

    Līkne, pa kuru elektrons riņķo ap atoma kodolu.

  • 3

    Dobums galvaskausā, kur atrodas acs ābols.