ORĀKULS definīcija Latviešu valodā:

ORĀKULS

vīriešu dzimte

  • 1

    Antīkajā pasaulē un seno Austrumu tautām – priesteris, kas pareģo, vēstī, sniedz padomus dievības vārdā.

  • 2

    Vieta, kur uzzina dievu padomu, kur pareģo.

    • Delfu orākuls