OMULĪGS definīcija Latviešu valodā:

OMULĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Apmierināts, labsirdīgi jautrs; tāds, kurā izpaužas labsirdīgi jautrs, priecīgs noskaņojums.

    • Omulīgs cilvēks
    • Omulīgs noskaņojums
    • Omulīgi justies, tērzēt

  • 2

    Mājīgs, tīkams.

    • Omulīga istaba
    • Omulīga gaisma

Izruna

OMULĪGS

/uo/

omulīgi definīcija Latviešu valodā:

omulīgi

apstākļa vārds