NOVECOT definīcija Latviešu valodā:

NOVECOT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Kļūt vecam (par cilvēku).

    • Agri novecot
    • Tēvs pēdējā laikā ļoti novecojis

  • 2

    Neatgriezeniski mainīties ārējo faktoru iedarbībā, kļūstot lietošanai, izmantošanai nederīgam (par materiālu struktūru, īpašībām, virsmas kvalitāti).

    • Lielākā slodzē aparatūra ātrāk noveco
    • Cauruļvadi novecojuši

  • 3

    Kļūt nemodernam, nepiemērotam esošajiem apstākļiem, kļūt nelietojamam pašreizējā laikposmā.

    • Novecojis uzskats
    • Novecojuši vārdi
    • Novecojis automobiļa modelis
    • Tehniskā iekārta novecojusi