NOTVĪKT definīcija Latviešu valodā:

NOTVĪKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Pēkšņi (pieplūstot asinīm) parādīties sejā īslaicīgam sārtumam; nosarkt.

    • Aiz kauna notvīkst vaigi

  • 2

    3. pers Kļūt sārtam, sarkanam (parasti par ogām, augļiem).

    • Mežmalā jau notvīkušas zemenes