NOSTĀDĪT definīcija Latviešu valodā:

NOSTĀDĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Likt nostāties, panākt, ka (piem., skolēni) nostājas.

    • Nostādīt sportistus divās rindās
    • Nostādīt kareivjus godasardzē

  • 2

    Nolikt stāvus, nostatīt.

    • Nostādīt balstu taisni

  • 3

    Aizņemt ar stādījumiem (kādu platību); apstādīt.

    • Nostādīt divus hektārus ar ābelēm
    • Nostādīt ceļmalas ar liepām

  • 4

    pārnesta nozīme Pareizi ievirzīt (ko), lai (tas) darbotos vēlamā virzienā, arī panākt, izveidot stabilu stāvokli.

    • Priekšzīmīgi nostādīt saimniecību
    • Nostādīt uzņēmumu uz drošiem pamatiem
    • Nostādīt balsi

  • 5

    pārnesta nozīme Ar savu rīcību, izturēšanos panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (noteiktā stāvoklī, situācijā).

    • Nostādīt kādu neērtā, muļķīgā stāvoklī
    • Prast sevi nostādīt