NORĪBĒT definīcija Latviešu valodā:

NORĪBĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Īsu brīdi, vienreiz rībēt.

    • Norībēja šāviens
    • Norīb pērkona grāviens
    • Rati norīb uz dēļu tilta