NOKĻŪT definīcija Latviešu valodā:

NOKĻŪT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Ierasties (kādā vietā), tikt (kur, līdz kurienei u. tml.).

    • Nokļūt mājās ar pēdējo autobusu
    • Ilgi gājām, līdz beidzot nokļuvām pie ezera

  • 2

    Mainoties apstākļiem, tikt, sākt pastāvēt, atrasties (citā vidē, stāvoklī, sabiedrībā, citos apstākļos); nonākt (5).

    • Nokļūt sliktu draugu sabiedrībā
    • Nokļūt kāda ietekmē
    • Nokļūt briesmās, nelaimē
    • Nokļūt uz apsūdzēto sola