MIRKT definīcija Latviešu valodā:

MIRKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Ilgāku laiku atrasties slapjumā.

    • Lopi un gans mirkst lietū
    • Tīrums mirkst ūdenī
    • Lietū mirkst izārdītais siens
    • Mirkt sviedros

  • 2

    3. pers Ilgāku laiku atrasties šķidrumā, iegūstot citas, parasti vēlamas, īpašības.

    • Lini mirkst mārkā
    • Veļa mirkusi visu dienu