MIETPILSONIS definīcija Latviešu valodā:

MIETPILSONIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Pašpārliecināts (parasti materiāli nodrošināts, turīgs) cilvēks ar šauru garīgo interešu loku, kas dzīves centrā izvirza vienīgi savu personisko labklājību.