MEST definīcija Latviešu valodā:

MEST

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ar strauju (rokas) kustību, vēzienu panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; ar eksploziju, sitienu u. tml. (parasti šaujamierocī) panākt, ka (piem., šāviņš) virzās pa gaisu.

    • Mest šķēpu, disku
    • Mest granātu
    • Mest akmeni upē
    • Mest pagales ugunskurā
    • Mest bumbu
    • Mest sienu kaudzē
    • Mest labības kūļus vezumā
    • Mest zemē
    • Mest tīklu (ezerā, upē)
    • sarunvalodas vārds Mest ārā, laukā
    • pārnesta nozīme Mest prom
    • pārnesta nozīme Vējš met sejā sniega pārslas
    • Viļņi met šļakatas pret klintīm
    • Mest prom skumjas, bēdas

  • 2

    3. pers Radīt, izstarot, arī virzīt, vērst, piem., gaismu, ēnu (kur, uz kādu virsmu).

    • Mest atblāzmu
    • Mest atspulgu sejā
    • Spuldze met vāju gaismu
    • Koki met tumšas ēnas

  • 3

    Veidot (ko), kraujot kādu materiālu.

    • Mest kaudzi
    • Mest dobi
    • Mest mēslu vezumu

  • 4

    Veidot cilpas (no diegiem, dzijas u. tml.); veidojot cilpas, darināt, gatavot (ko).

    • Mest valdziņus
    • Mest tīklu
    • Mest adīkli

  • 5

    3. pers Būt tādam, kam atdalās iepriekšējais apmatojums, apspalvojums, arī iepriekšējie ragi, āda un to vietā veidojas jauni (par dzīvniekiem).

    • Mest spalvu
    • Suns vasarā met veco vilnu
    • Vistas met spalvas
    • Brieži met ragus
    • Čūska met ādu

  • 6

    pārnesta nozīme Pārvietojoties, virzoties veidot (līku līniju, apli).

    • Putni met gaisā slaidus lokus
    • Upe met līkumu

  • 7

    nepārej Dot zīmi, mājienu (piem., vicinot roku, mājot).

    • Mest ar roku
    • Mest ar galvu
    • Mest ar acīm

  • 8

    Kopā ar lietvārdu – veidot, radīt, realizēt (procesu, parādību).

    • Mest acis, skatienu
    • Mest kūleņus
    • Mest burbuļus
    • Mest krustu
    • Mest garu

  • 9

    sarunvalodas vārds kopā ar vārdiem «nost», «zemē» Strauji novilkt, noģērbt.

    • Mest svārkus nost

  • 10

    Ziedot (pa daļām).

    • Mest naudu dāvanai