MĒRĶIS definīcija Latviešu valodā:

MĒRĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tas (parasti vieta, priekšmets u. tml.), pa ko (kurā) cenšas trāpīt šaujot, metot.

    • Tēmēt mērķī
    • Mērķī šaušana
    • Kustošs mērķis

  • 2

    Noteikta vieta (piem., sacensību galapunkts), kur jācenšas nonākt, nokļūt.

    • Ceļa mērķis
    • Līdz mērķim vēl piecdesmit metru

  • 3

    pārnesta nozīme Tas, ko cenšas sasniegt, panākt.

    • Dzīves mērķis
    • Izvirzīt konkrētu mērķi
    • Īstenot cildenus mērķus