MĒRCE definīcija Latviešu valodā:

MĒRCE

sieviešu dzimte

  • 1

    Šķidra sausu ēdienu piedeva.

    • Krējuma mērce
    • Sēņu mērce
    • Saldās mērces
    • Biezputra ar dzērveņu mērci
    • Zivis tomātu mērcē
    • Mērces karote
    • Mērces trauks