MĀKT definīcija Latviešu valodā:

MĀKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, apstākļiem; nospiest.

    • Mani māc bailes
    • Māc bēdas, rūpes

  • 2

    3. pers Pastāvot, iedarbojoties apgrūtināt, vājināt (piem., organismu, tā attīstību), kavēt (piem., izpausmi, procesu).

    • Bērnu māc klepus
    • Miegs viņu māca tā, ka viņa vairs nevarēja nostāvēt
    • Sējumus māc nezāles
    • Motora troksnis māc balss skaņas

  • 3

    Vājināt, spiest pakļauties.

    • Cīņā mākt pretinieku