MĀKONIS definīcija Latviešu valodā:

MĀKONIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Sabiezējuši, redzami ūdens tvaiki atmosfērā.

    • Lietus, negaisa mākonis
    • Spalvu, gubu, slāņu mākoņi
    • Mākoņi sabiezē
    • Debesis bez mākoņiem
    • Lidmašīna paceļas virs mākoņiem
    • Mākonis aizsedz sauli

  • 2

    Sīku vielas daļiņu kopums, kas izplatās gaisā.

    • Garaiņu, dūmu mākonis
    • Sacelt putekļu mākoni
    • Viņu apņēma smaržu mākonis