MĀJA definīcija Latviešu valodā:

MĀJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Celtne, kas parasti paredzēta dzīvošanai; dzīvojamā ēka.

    • Dzīvojamā māja
    • Koka, mūra māja
    • Divstāvu māja
    • Mājas iedzīvotāji
    • Labot mājas jumtu
    • Putnu, vistu māja

  • 2

    parasti dsk Privāta saimniecība laukos.

    • Lielas lauku mājas
    • Pamest tēva mājas
    • Māju vārdi, nosaukumi

  • 3

    arī dsk Mājoklis, ģimenes mītne.

    • Būt mājās
    • Iet uz mājām
    • Pārnākt mājās
    • Glīti iekārtotas mājas
    • Mājas adrese
    • Justies kā mājās
    • Mājas apstākļi
    • Strādāt ārpus mājas
    • Mājas uzdevumi

  • 4

    ģen. mājas, īp. nozīmē Dzīvnieku nosaukumos – tāds (dzīvnieks, suga), kas saistīts ar cilvēka mājokli, arī pieradināts.

    • Mājas zosis, pīles, cūkas, kaķi

  • 5

    ģen., īp. nozīmē Tāds, ko lieto mājās, ģimenē; tāds, kas attiecas uz mājas, ģimenes dzīvi.

    • Mājas tērps, apavi
    • Mājas apstākļi
    • Mājas miers