LABOT definīcija Latviešu valodā:

LABOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Darīt ko, lai novērstu (kļūdas, nepareizības); darīt (ko) pareizu, novēršot kļūdas, novirzes.

    • Labot kļūdas
    • Labot skolēnu kontroldarbus
    • Labot bērna izrunu
    • Labot stāju

  • 2

    Darīt lietojamu, novēršot bojājumus; lāpīt; remontēt.

    • Labot pulksteni, ūdensvadu, traktoru
    • Labot salauztās mēbeles
    • Labot zobus

  • 3

    Panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, nevēlams); panākt, ka kvalitatīvi mainās, kļūst labāks (piem., cilvēks, apstākļi, situācija).

    • Mēģināt labot savas rīcības sekas
    • Labot zēna raksturu
    • Šis cilvēks nav labojams