KULMINĀCIJA definīcija Latviešu valodā:

KULMINĀCIJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Augstākā pakāpe, vislielākais kāpinājums (kā) norisē, attīstībā.

    • Darba intensitātes kulminācija
    • Lugas, romāna darbības kulminācija

  • 2

    Astronomijā – moments, kurā debess spīdeklis krusto novērotāja meridiāna plakni.

    • Augšējā kulminācija
    • Apakšējā kulminācija
    • Kulminācijas punkts