KŪKUMS definīcija Latviešu valodā:

KŪKUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Apaļīgs (muguras, plecu) izliekums; arī kupris.

    • Kaķis uzmet kūkumu
    • Saliekt muguru kūkumā

  • 2

    Apaļīgs (kā) izliekums, pacēlums.

    • Kalna kūkums