KRUSTOJUMS definīcija Latviešu valodā:

KRUSTOJUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Paveikta darbība, rezultāts KRUSTOT (1, 3), KRUSTOTIES (1); vieta, kur (kas) krustojas.

    • Ceļu, ielu krustojums
    • Pavedienu krustojums

  • 2

    Paveikta darbība, rezultāts KRUSTOT (4); dzīvnieks, kas iegūts, krustojot divus dažādu šķirņu vai dažādu sugu dzīvniekus; hibrīds¹ (1).

  • 3

    Paveikta darbība, rezultāts KRUSTOT (5); augs, kas iegūts, krustojot divus dažādu šķirņu, dažādu sugu vai ģinšu augus; hibrīds¹ (1).