KRŪMS definīcija Latviešu valodā:

KRŪMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).

    • Lazdu krūms, kārklu krūms, ceriņu krūms
    • Rožu krūms
    • Ogu krūms
    • Krāšņuma krūms

  • 2

    dsk Krūmu audze, puduris; krūmājs.

    • Spraukties caur krūmiem

  • 3

    Kupls (lakstaugu) cers.

    • Dadžu krūms
    • Rabarberu krūms