KRONŠTEINS definīcija Latviešu valodā:

KRONŠTEINS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tehnikā – trīsstūrveidīgs balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai; balstenis.

  • 2

    Arhitektūrā – sienas izcilnis, elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu); konsole.