KONFRONTĒT definīcija Latviešu valodā:

KONFRONTĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Vienlaicīgi (no)pratināt divas vai vairākas personas pretrunīgu liecību gadījumā.

    • Konfrontēt apsūdzētos, konfrontēt lieciniekus

  • 2

    Pretstatīt (parasti ko ļoti atšķirīgu).

    • Konfrontēt divus principus