KĻŪT definīcija Latviešu valodā:

KĻŪT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko); sasniegt (kādu stāvokli), tapt, tikt (par ko).

    • Kļūt vecākam, prātīgākam
    • Laiks kļuvis siltāks
    • Ārā kļūst vēsāks
    • Konflikts kļūst arvien asāks
    • Kļūt par skolotāju

  • 2

    3. pers., palīga darb Veidoties, rasties (kādam stāvoklim, attieksmei).

    • Man kļūst auksti
    • Viņam kļuva karsti
    • Kļūst gaišs kā dienā
    • Kļūst priecīgi ap sirdi