KLOSTERIS definīcija Latviešu valodā:

KLOSTERIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Mūku vai mūķeņu reliģiskās dzīves pamatforma, kam raksturīgas kopējas sadzīves un kulta telpas un vienādota askētiska dzīves kārtība; šādai mūku vai mūķeņu kopienai piederošo ēku komplekss un teritorija.

    • Iestāties klosterī
    • Vīriešu klosteris, sieviešu klosteris
    • Klostera priekšnieks, klostera priekšniece
    • Klosteru zemes