ĶERT definīcija Latviešu valodā:

ĶERT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Strauji tvert, ņemt; arī strauji skart.

    • Zēns ķēra makšķeri un skrēja uz upi
    • Ķert somu un steigties uz veikalu
    • Ķert ar roku pie pieres

  • 2

    Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).

    • Bērni skraida un ķer cits citu
    • Suns ķer bēgošu kaķi
    • Ķert ciet, ķert rokā
    • Vistiņas ķert

  • 3

    Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus); medīt (par dzīvniekiem).

    • Ķert vēžus
    • Ķert līdakas ar spiningu
    • Ķert putnus, tauriņus
    • Kaķis ķer peles

  • 4

    3. pers Trāpīt, skart (parasti kaitējot, sabojājot vai nonāvējot).

    • Sitiens ķēra plecu
    • Šķemba ķērusi mājas stūri
    • Viņu ķēra trieka
    • Salna ķērusi ziedus
    • Šai pusē vējš neķer
    • pārnesta nozīme Viņu ķēra smaga liksta

  • 5

    sarunvalodas vārds Gūt, dabūt, uzzināt.

    • Kur lai ķer naudu?
    • Kur viņš šo ziņu ķēris?