KAVĒKLIS definīcija Latviešu valodā:

KAVĒKLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tas (piem., apstāklis, priekšmets), kas kavē, aizkavē (kā) norisi, realizēšanos; traucēklis (procesā).

    • Kavēklis rūpnīcas darbā bija materiālu trūkums
    • Būt kādam par kavēkli