KAUTIES definīcija Latviešu valodā:
KAUTIES
kaujos, kaujies, kaujas, kāvos
- 1
Cīnīties (piem., sitot, sperot u. tml.), nodarot otram sāpes, miesas bojājumus; sist viens otram, cits citam.
- Gaiļi kaujas
- Kauties ar kaimiņu puikām
- Kauties dzērumā
- Kauties ar dūrēm
- Sastrīdēties un sākt kauties
- 2
Cīnīties, karot.
- 3
Ar grūtībām censties pārvarēt (piem., kādu stāvokli), atbrīvoties (no kā).
- Kauties ar miegu
- Kauties ar grūtībām, ar trūkumu
- Kauties ar slinkumu
- Visu nakti kauties ar odiem