KAULS definīcija Latviešu valodā:

KAULS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cieto audu veidojums ķermeņa balstam, skeleta galvenā sastāvdaļa.

    • Krūšu kauls, stilba kauls, gūžas kauls
    • Atslēgas kauls
    • Bļodas kauli
    • Kaula plēve
    • Kaulu smadzenes
    • Kaula lūzums
    • Kaulu tuberkuloze

  • 2

    Dzīvnieka skeleta daļa (arī kopā ar muskuļiem un taukaudiem), ko izmanto pārtikā un par izejvielu ražošanā.

    • Buljona kauli
    • Vārīt zupu no cūkas kauliem
    • Suns grauž kaulu
    • Kaulu milti
    • Kaula rotaslietas
    • Kaula adata

  • 3

    pārnesta nozīme dsk Ķermenis, locekļi.

    • Sāp visi kauli
    • Viņam ir spēks kaulos
    • Izstaipīt kaulus
    • Ielocīt kaulus
    • Atlaist (atstiept) kaulus