KĀRTĪGS definīcija Latviešu valodā:

KĀRTĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas ievēro kārtību (1, 3); precīzs, noteikts.

    • Kārtīgs darbinieks, kārtīgs skolēns
    • Kārtīgi ierasties lekcijās

  • 2

    Krietns, godīgs; labs.

    • Kārtīgs cilvēks
    • Izraudzīties kārtīgu darbinieku
    • Viņš man ir kārtīgs draugs

  • 3

    Īsts, labs; tāds, kas ir kārtībā; pamatīgs.

    • Kārtīga audzināšana
    • Iegādāties kārtīgu uzvalku
    • Vai tev nav neviena kārtīga zīmuļa?
    • Līdz stacijai ir kārtīgs ceļa gabals
    • Notīri kārtīgi zābakus!

kārtīgi definīcija Latviešu valodā:

kārtīgi

apstākļa vārds