KAROTĪNS definīcija Latviešu valodā:

KAROTĪNS

singular masculine noun

  • 1

    Oranži dzeltens augu pigments (burkānos, tomātos, skābenēs u. c.), kas (cilvēka un dzīvnieka) organismā pārvēršas A vitamīnā.

    • Karotīna preparāti