KARBĪDS definīcija Latviešu valodā:

KARBĪDS

vīriešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Oglekļa savienojums ar metālu, retāk ar nemetālu.

    • Kalcija karbīds, dzelzs karbīds, silīcija karbīds, volframa karbīds