KARBĪDS definīcija Latviešu valodā:

KARBĪDS

singular masculine noun

  • 1

    Oglekļa savienojums ar metālu, retāk ar nemetālu.

    • Kalcija karbīds, dzelzs karbīds, silīcija karbīds, volframa karbīds
    • Karbīda lampa