KĀPIENS definīcija Latviešu valodā:

KĀPIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Darbība kāpt; kāpšana.

    kāpt
    • Apstāties kāpienā
    • Aizelsies no straujā kāpiena

  • 2

    Pacēlums (ceļā, ceļa posmā); augšupejošs ceļa posms.

    • Stāvs, lēzens kāpiens

  • 3

    Pakāpiens.

    • Klintī iecirsti kāpieni