KAKLS definīcija Latviešu valodā:

KAKLS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar pārējo ķermeni (cilvēkam, dzīvniekiem).

    • Tievs kakls, garš kakls, īss kakls
    • Kakla skriemeļi
    • Izstiept kaklu
    • Aptīt šalli ap kaklu
    • Uzmaukt zirgam sakas kaklā
    • Aplikt sunim ap kaklu siksnu

  • 2

    Rīkle, rīkles gals.

    • Kakls aizsmacis, iekaisis
    • Skalot kaklu
    • Kumoss iespriedies kaklā

  • 3

    Sašaurināta (augšējā), arī savienotāja daļa (priekšmetiem, orgāniem).

    • Pudeles kakls
    • Stīgu instrumenta kakls
    • Dzemdes kakls