KAITĒKLIS definīcija Latviešu valodā:

KAITĒKLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augus.

    • Lauksaimniecības augu kaitēkļi
    • Kaitēkļu apkarošana, iznīcināšana