JUTOŅA definīcija Latviešu valodā:

JUTOŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Noskaņa, noskaņojums, garastāvoklis; pašsajūta.

    • Viņš ir labā jutoņā
    • Pēc neveiksmes viņam nebija laba jutoņa