JUNKURS definīcija Latviešu valodā:

JUNKURS

vīriešu dzimte

  • 1

    Muižnieks, lielas zemes īpašnieks (senajā Prūsijā); muižas pārvaldnieks (feodālajā Latvijā).

  • 2

    Karaskolas audzēknis (cariskajā Krievijā).

    • Junkuru skola
    • Junkuru pulks