JŪKLIS definīcija Latviešu valodā:

JŪKLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Nekārtīgs (lietu, priekšmetu) sajaukums; juceklis.

    • Šai jūklī nevar orientēties
    • Viss samests vienā jūklī

  • 2

    Kustīgs, nekārtīgs, neorganizēts (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; pūlis, burzma.

    • Iejukt ļaužu jūklī