JAUNS definīcija Latviešu valodā:

JAUNS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kam ir samērā neliels vecums.

    • Jauns cilvēks
    • Jauns puisis
    • Jauna sieviete
    • Jauna meitene
    • Jauns zirgs
    • Viņš ir par jaunu, lai to saprastu
    • Viņš vairs nav nekāds jaunais
    • Jaunākais bērns
    • Viņa izskatās jaunāka par saviem gadiem

  • 2

    Tāds, kas ir raksturīgs, piemīt cilvēkam jaunībā.

    • Mati sirmi, bet seja vēl jauna
    • Jauna sirds
    • Aizskrien tu, tev jaunākas kājas!

  • 3

    Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas radies, veidojies tikko vai nesen.

    • Jauna māja
    • Ir iznākusi jauna grāmata
    • Tas nav nekas jauns
    • Pastāstīt jaunāko
    • Jauns Mēness

  • 4

    Tāds, kas nesen sācis strādāt, darboties (kādā nozarē); tāds, kam ir maz pieredzes.

    • Viņš ir vēl jauns skolotājs
    • Jauns ārsts, jauns advokāts
    • Jauno mākslinieku apvienība

  • 5

    Nelietots, arī maz lietots.

    • Tirgoties ar jaunām un lietotām grāmatām
    • Uzvilkt jauno uzvalku
    • Kurpes ir vēl gluži jaunas

  • 6

    Nesen nogatavojies, nobriedis.

    • Jaunie kartupeļi, zirņi
    • Jauno rudzu maize

  • 7

    Cits, savādāks; tāds, kas nomainījis iepriekšējo.

    • Veidot jaunu dzīvi
    • Jauna uztvere, pieeja
    • Jauni plāni, nodomi
    • Izaudzēt jaunas lopu šķirnes
    • Jaunā ortogrāfija
    • Jaunie laiki

  • 8

    Tāds, kas seko iepriekšējam; nākamais.

    • Aust jauna diena
    • Ar jauno gadu pāriet citā darbā
    • Sākt tekstā jaunu rindu

  • 9

    dsk., lietv. nozīmē jaunie v. Tie, kas pieder pie jaunās paaudzes.

    • Jaunie aizgājuši uz sarīkojumu, mājās palikuši tikai vecie

  • 10

    pārākā pak. ar not. galotni jaunākais Amata nosaukumos – tāds, kas ir zemāk kvalificēts, ar mazāku pieredzi; tāds, kam ir zemāka dienesta pakāpe.

    • Jaunākais redaktors
    • Jaunākie komandieri