IZRUNĀT definīcija Latviešu valodā:

IZRUNĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Izveidot (valodas skaņas) ar runas orgāniem; artikulēt.

    • Bērns vēl nevar izrunāt «r» skaņu
    • Izrunāt zilbi ar stiepto intonāciju
    • Izrunāt vārdus skaidri

  • 2

    Runājot izteikt.

    • Izrunāt skarbus vārdus
    • Viņš centās vecākiem izrunāt pa prātam

  • 3

    Pārrunāt, apspriest, izteikt (visu).

    • Izrunāt visu līdz galam
    • Viss izrunāts

  • 4

    Runājot, stāstot plaši izpaust citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).

    • Ļaudis izrunājuši to, kā nav
    • Tas viss ir tikai izrunāts