IZREDZĒTAIS definīcija Latviešu valodā:

IZREDZĒTAIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kam parādīta sevišķa labvēlība, kas iemantojis īpašu stāvokli (atšķirībā no citiem līdzīgiem).

    • Tur bija aicināti tikai izredzētie

  • 2

    sarunvalodas vārds Līgavainis (līgava); iecerētais (iecerētā).